Pārklāts stikls maina tā optiskās īpašības, uz stikla virsmas uzklājot plānu metāla vai metāla oksīda kārtiņu, izmantojot fizikālās vai ķīmiskās metodes. Kā piemēru ņemot parasto zemas -E (zemas -izstarojuma) stiklu, tā virsma ir pārklāta ar sudraba-saturošu plēvi, kas efektīvi atstaro infrasarkanos starus (siltumu), vienlaikus ļaujot iziet cauri redzamajai gaismai, panākot "siltuma-izolāciju, nebloķējot gaismu". Eksperimentālie dati liecina, ka mājās, kurās izmanto zemu-E pārklājumu, iekštelpu temperatūra var pazemināties par 3–5 grādiem vasarā un siltuma zudumi par vairāk nekā 30% ziemā, ievērojami samazinot gaisa kondicionēšanas un apkures enerģijas patēriņu.
Turklāt daži pārklāti stikla veidi (piemēram, saules kontroles stikls) var kontrolēt redzamās gaismas caurlaidību (parasti no 10% līdz 70%), pielāgojot plēves biezumu un materiālu, samazinot tiešas saules gaismas kaitīgo ietekmi uz mēbelēm un cilvēkiem, vienlaikus aizsargājot privātumu. Piemēram, izmantojot pārklātu stiklu ar 30% gaismas caurlaidību dzīvojamās istabas vai guļamistabas logos no grīdas{4}}līdz{5}}griestiem, tiek nodrošināts iekštelpu apgaismojums, vienlaikus novēršot ārējo skatu iekļūšanu.
